Programmatūra pārvaldniekiem Latvijā

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana daudzdzīvokļu mājā ir kvalificēta profesija: personai, kas šajā mājā faktiski veic pārvaldīšanas uzdevumu, jābūt ieguvušai dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Īpašniekiem, kas pārvalda savu māju paši, virs 1 500 m² vajadzīgs ceturtais līmenis, bet zem šīs platības – nekāds. Katram pārvaldniekam mēneša laikā pēc pārvaldīšanas līguma noslēgšanas jāreģistrējas valsts pārvaldnieku reģistrā, un reģistrs ir publisks: ikviens var uzzināt, kuru māju pārvaldnieks pārvalda, uz cik ilgu laiku noslēgts līgums un kas ir kontaktpersona.

Mājas lieta jāiekārto par katru daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar noteiktu satura sarakstu – īpašnieku lēmumi, pārvaldīšanas līgums, darba plāni, tāmes, ieņēmumu un izdevumu pārskati un citi dokumenti. Kopsapulču un aptauju lēmumi, darba plāni un apsekošanas informācija tiek sagatavoti tieši valsts Būvniecības informācijas sistēmā (BIS); pārvaldīšanas līgums, tāmes un ieņēmumu un izdevumu pārskati tur tiek pievienoti 14 dienu laikā; pārējais var palikt papīra formā. Tas ir spēkā kopš 2023. gada 28. februāra.

Latvijas likums par maksājuma nokavējumu paredz nokavējuma procentus bez jebkādas līguma klauzulas – 6 % gadā, ja līgumattiecībās piedalās patērētājs un līgumā nav noteikta cita likme. Parādiem līdz 15 000 € Latvijā ir ātra, uz dokumentiem balstīta tiesas procedūra, kas tiek iesniegta un izlemta tiešsaistē; tā pieejama, ja līgumsods nepārsniedz 10 % no pamatparāda, procenti nepārsniedz pamatparādu un parādniekam ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā.

Kopš 2026. gada 1. janvāra, ja Latvijā dzīvokļa īpašums tiek brīvprātīgi atsavināts, ieguvējs atbild par pārdevēja pārvaldīšanas izdevumu, komunālo pakalpojumu, uzkrājumu fonda un zemes lietošanas maksas parādiem, kas radušies ne agrāk kā trīs gadus pirms īpašuma pārejas, kā arī par nokavējuma procentiem un līgumsodu. Šis pienākums netiek ierakstīts zemesgrāmatā – pircējs par to var uzzināt tikai no pārdevēja informēšanas pienākuma un izziņas, ko izsniedz pārvaldnieks.

Nē. Latvijā nav prasības katrai mājai atvērt atsevišķu bankas kontu, kā arī nav prasības maksājumus veikt bezskaidrā naudā.

Jā – elektroniskā lēmumu pieņemšana Latvijā ir ierakstīta likumā: īpašnieki var balsot BIS, parakstīt savu balsojumu ar sistēmas e-parakstīšanas rīku, tur izsniegt un atsaukt pilnvarojumu, un lēmums uzskatāms par paziņotu no brīža, kad tas parakstīts vai pievienots BIS.

Maksu par pārvaldīšanu nosaka pati dzīvokļu īpašnieku kopība, tā lemj arī par maksāšanas kārtību. Ja īpašnieki nav vienojušies par savu kārtību, noklusējumu nosaka Ministru kabineta noteikumi: maksa ir summa eiro par mājas lietderīgās platības kvadrātmetru mēnesī, pārvaldniekam par to rakstveidā jāpaziņo katram īpašniekam līdz 15. oktobrim, īpašniekiem ir sešas nedēļas, lai to apstiprinātu vai noraidītu, un, ja viņi nerīkojas, pārvaldnieka noteiktā summa stājas spēkā 1. janvārī. Līdz katra gada 1. aprīlim pārvaldniekam jāpaziņo īpašniekiem, kur iepazīties ar mājas iepriekšējā gada ieņēmumu un izdevumu pārskatu.