Dzīvokļa parāds, pārdodot dzīvokli Latvijā: kad to maksā pircējs
Latvijā, ja dzīvokļa īpašums brīvprātīgi atsavināts pēc 2025. gada 31. decembra, ieguvējs atbild par pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu, uzkrājumu fonda un zemes lietošanas maksājumu parādiem, kas radušies ne agrāk kā trīs gadus pirms īpašuma pārejas viņa īpašumā, kā arī par nokavējuma procentiem un līgumsodu (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.1 pants). Parāds nav nostiprināts zemesgrāmatā, un pārdevējam ieguvējs jāinformē par neizpildītajām saistībām.
«Dzīvokļa īpašuma brīvprātīgas atsavināšanas gadījumā tā ieguvējs atbild par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu parādiem, kas radušies ne agrāk kā trīs gadus pirms dzīvokļa īpašuma pārejas viņa īpašumā.»
Par kādiem maksājumiem. Uz dzīvokļa īpašumu gulstas īpašnieka pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, maksu par komunālajiem pakalpojumiem, iemaksas uzkrājumu fondā un maksu par zemes likumiskās lietošanas tiesībām (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.1 pants).
Kad noteikums darbojas. Tas attiecas uz brīvprātīgu atsavināšanu, kas notikusi pēc 2025. gada 31. decembra; noteikums stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.1 pants un pārejas noteikumi). Parādiem, kas radušies līdz 2025. gada 31. decembrim, ieguvēja atbildība piemērojama tikai tad, ja iepriekšējais īpašnieks maksājumus nav veicis.
Cik tālu atpakaļ. Ieguvējs atbild par parādiem, kas radušies ne agrāk kā trīs gadus pirms īpašuma pārejas viņa īpašumā, un sedz arī nokavējuma procentus un līgumsodu, ja tāds aprēķināts. Šie parādi jāsedz nekavējoties pēc īpašuma iegūšanas. Par vecākiem parādiem atbild īpašnieks, kas maksājumus nav veicis savlaicīgi (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.1 pants).
Zemesgrāmata. Uz īpašnieka pienākumu veikt šos maksājumus attiecas Civillikuma noteikumi par reālnastām, bet naudas izpildījumi netiek nostiprināti zemesgrāmatā (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.1 pants). Tāpēc parādu zemesgrāmatā neredz.
Ko dara pārdevējs un pārvaldnieks. Pārdodot dzīvokļa īpašumu, pārdevējam jāinformē ieguvējs par neizpildītajām saistībām, tostarp par minētajiem maksājumiem (Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1. daļa). Izziņu par maksājumu saistību izpildi sagatavo un izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo māju pārvaldīšanu (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.1 pants): izziņu pēc dzīvokļa īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas rakstveida lūguma sagatavo pakalpojuma sniedzējs vai, ja maksājumi notiek ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieks (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.5 pants). Izziņā norāda, vai maksājumu saistības izpildītas, un, ja nav, parāda apmēru, atsevišķi norādot pamatsummu, nokavējuma procentus un līgumsodu, ja tādi pielīgti; ja mājā veic tiešos maksājumus, pārvaldnieks papildus norāda pakalpojumu sniedzējus (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.5 pants). Ieguvējs var apstrīdēt parāda vai tā seku pamatotību, arī jau uzsāktā tiesvedībā, un var prasīt, lai iepriekšējais īpašnieks atlīdzina samaksāto, ja nav vienojušies citādi (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.1 pants). Izsolē iegūtam īpašumam pienākums norēķināties rodas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu (Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 2. daļa). Izziņas sagatavošana ir daļa no pārvaldnieka maksājumu kontroles pienākuma (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants).
Nokavējuma procenti. Procenti par katru parāda samaksas nokavējumu jāmaksā arī bez noteiktas norunas (Civillikuma 1759. pants); ja dzīvokļa īpašnieks ir patērētājs, likumisko procentu apmērs par naudas parāda nokavējumu pakalpojuma sniegšanā ir seši procenti no simta gadā (Civillikuma 1765. pants).
Pārbaudīts pret likumi.lv konsolidēto tekstu 2026. gada 8. oktobrī (Dzīvokļa īpašuma likums, redakcija no 2026. gada 29. maija). Likumi tiek grozīti bieži, tāpēc pirms lēmuma atveriet aktuālo redakciju; lapa nav juridisks padoms.
Ko dara Unitify
Unitify rēķinu un maksājumu skatā pārvaldnieks redz parādu pa dzīvokļiem; maksājumus, kas veikti ārpus sistēmas, var ielasīt no Excel un sasaistīt ar dzīvokļiem. Unitify nav grāmatvedības reģistrs, un izziņas saturu nosaka likums. Bezmaksas plānā nav ierobežojuma lietotāju vai ēku skaitam.
Rēķini un parādu uzskaite Unitify
