Dzīvokļu īpašnieku biedrība vai kopība Latvijā: kāda ir atšķirība
Latvijā dzīvokļu īpašnieku kopība rodas uz likuma pamata un ietver visus mājas dzīvokļu īpašniekus, bet biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas juridiskās personas statusu iegūst tikai pēc ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā (Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta 1.1 daļa; Biedrību un nodibinājumu likuma 3. pants). Īpašnieki var izveidot biedrību, taču lēmumus par pārvaldīšanas formu un pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam var pieņemt tikai kopība (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 2. daļa).
«Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.»
Kopība. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts; tā uzskatāma par izveidotu ar dienu, kad māja sadalīta dzīvokļu īpašumos un vismaz viens dzīvokļa īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, un tās sastāvā ir visi mājas dzīvokļu īpašnieki (Dzīvokļa īpašuma likuma 15. pants). Lai kopība rastos, nekas nav jādibina vai jāreģistrē.
Biedrība. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība ar statūtos noteiktu mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura (Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta 1. daļa). Tā iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā (Biedrību un nodibinājumu likuma 3. pants). Biedrībā ir tikai tie, kas tai pievienojušies, kamēr kopībā ir visi mājas dzīvokļu īpašnieki.
Ko lemj kopība, nevis biedrība. Īpašnieki nevar patstāvīgi īstenot tiesības, kuru īstenošana ar likumu noteikta kopībai. Kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot pārvaldnieku vai citu personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu, bet ne tos jautājumus, kurus vienīgi kopība ir tiesīga lemt, piemēram, pārvaldīšanas formu, pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants).
Kur mājokļu likumi runā par biedrību. Kvalifikācijas prasības attiecas arī uz īpašnieku veidotu pārvaldīšanas sabiedrību vai biedrību. Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, vismaz ceturtā līmeņa dokuments vajadzīgs šādas biedrības darbiniekam, kā arī biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir mājas īpašnieks (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta 2. daļa); ja kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un māju pārvalda īpašnieku veidota pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība, dokuments nav vajadzīgs (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta 4. daļa). Ja kopība veic saimniecisko darbību vai nodarbina fizisku personu, tai jākārto grāmatvedība un gada pārskats jāsagatavo kārtībā, kāda noteikta biedrībām, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.3 pants).
Kā tas izskatās praksē. Ja māju pārvalda pārvaldnieks, pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar kopības lēmumu, un līgums ir saistošs ikvienam īpašniekam (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pants). Kopības lēmumus pieņem kopsapulcē, aptaujā vai citādi savstarpēji vienojoties (Dzīvokļa īpašuma likuma 18. pants).
Pārbaudīts pret likumi.lv konsolidēto tekstu 2026. gada 8. oktobrī (Dzīvokļa īpašuma likums, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Biedrību un nodibinājumu likums). Likumi tiek grozīti bieži, tāpēc pirms lēmuma atveriet aktuālo redakciju; lapa nav juridisks padoms.
Ko dara Unitify
Neatkarīgi no tā, vai māju pārvalda pārvaldnieks vai īpašnieku biedrība, Unitify balsošanas rīks ļauj izveidot sapulces balsojumu vai aptauju un redzēt dalību reāllaikā. Rīks nepadara kopības lēmumu juridiski derīgu un neaizstāj BIS: kopības lēmumu parakstīšana un paziņošana notiek BIS. Bezmaksas plānā nav ierobežojuma lietotāju vai ēku skaitam.
Balsojumi un aptaujas Unitify
