Mājas uzkrājumu fonds Latvijā: kad to veido un kam to drīkst izmantot
Latvijā mājas uzkrājumu fondā īpašnieki veic maksājumus uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata, un maksājumu veikšanas un izmantošanas kārtību nosaka pati kopība (Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants). Iemaksas ir kopības manta, un pārvaldnieks uzkrājumus nedrīkst izmantot ne savu zaudējumu, ne īpašnieka parādu segšanai (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants).
«Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.»
Kā fonds rodas. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši savam dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā pārvaldīšanas darbību veikšanai (Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta 2.1 daļa). Pieņemot lēmumu, kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu un to izmaksas.
Kas nosaka kārtību. Maksājumu veikšanas un izmantošanas kārtību nosaka kopība (Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta 2.2 daļa). Tāpēc fonda apmērs un mērķis ir katras mājas kopības lēmums.
Kam nauda pieder. Īpašnieku iemaksas uzkrājumu fondā ir kopības manta, un īpašnieku maiņa neietekmē mantas piederību kopībai (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.2 pants).
Ko pārvaldnieks nedrīkst. Īpašnieku veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai vai īpašnieka neizpildītu saistību izpildei, piemēram, parādu segšanai (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants).
Mājas lieta. Informāciju par uzkrāto līdzekļu apjomu iekļauj mājas lietā, un to sagatavo Būvniecības informācijas sistēmā (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pants).
Bankas konts. Likums pieļauj, ka kopībai ir konts kredītiestādē, un pārvaldnieks attiecībā pret kredītiestādi ar kontu rīkojas bez pārstāvības apjoma ierobežojumiem (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.2 pants), bet likumā nav prasības katrai mājai atvērt atsevišķu bankas kontu.
Pārdodot dzīvokli. Iemaksas uzkrājumu fondā ir starp maksājumiem, par kuru parādiem pēc brīvprātīgas atsavināšanas atbild ieguvējs (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.1 pants).
Pārbaudīts pret likumi.lv konsolidēto tekstu 2026. gada 8. oktobrī (Dzīvokļa īpašuma likums, redakcija no 2026. gada 29. maija). Likumi tiek grozīti bieži, tāpēc pirms lēmuma atveriet aktuālo redakciju; lapa nav juridisks padoms.
Ko dara Unitify
Unitify rēķinu skatā pārvaldnieks redz parādu pa dzīvokļiem. Maksājumus, kas veikti ārpus sistēmas, var ielasīt no Excel. Unitify nav grāmatvedības reģistrs, un fonda apmēru un izmantošanu nosaka kopības lēmums. Bezmaksas plānā nav ierobežojuma lietotāju vai ēku skaitam.
Rēķini un parādu uzskaite Unitify
