Dzīvojamo māju pārvaldnieks Latvijā: pienākumi, kvalifikācija un reģistrs
Latvijas likumā mājas apsaimniekotāju sauc par pārvaldnieku: tā ir pilngadīga un rīcībspējīga persona, kas uz rakstveida pārvaldīšanas līguma pamata veic īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības. Daudzdzīvokļu mājā darbu drīkst uzņemties persona ar vismaz piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus, piemēram, īpašnieku pašpārvaldē (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta 1. daļa), un mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas pārvaldniekam jāreģistrējas publiskajā pārvaldnieku reģistrā (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18. panta 1. daļa).
«pārvaldnieks — pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības;»
Vārdi. Likums lieto terminu «pārvaldnieks» (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. panta 5. punkts); sarunvalodā un rēķinos biežāk redzami «apsaimniekotājs» un «apsaimniekošanas maksa».
Līgums. Pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu uzdod, rakstveidā noslēdzot pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki līgumu slēdz saskaņā ar kopības lēmumu, un noslēgtais līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pants).
Obligātās darbības. Likums nosaka piecas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību grupas: mājas uzturēšana (tostarp sanitārā apkope, pakalpojumu līgumi, apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ugunsdrošība); pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tostarp darba plāns, gada budžeta projekts un finanšu uzskaite; mājas lietas kārtošana; zemes gabala uzturēšana, ja māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta 2. daļa).
Plāns un pārskats. Pārvaldnieks ar pārvaldīšanas darba plānu rakstveidā iepazīstina īpašnieku ne retāk kā reizi gadā un vismaz reizi gadā sniedz rakstveida pārskatu, kurā atsevišķi norāda īpašnieku kopējo parādu par saistībām no pārvaldīšanas līguma, bet, ja pārvaldnieks iekasē arī maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, parādu par katru šādu pakalpojumu (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 15. pants).
Maksājumu kontrole. Pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt īpašnieka maksājumus: sagatavot izziņu par maksājumiem, paziņojumu par parāda esamību un celt tiesā prasību citu īpašnieku interesēs. Pēc rakstveida pieprasījuma viņam jāorganizē arī rakstveida aptauja, ja jautājums attiecas uz pārvaldīšanas darbībām. Īpašnieku uzkrājumus pārvaldnieks nedrīkst izmantot ne savu zaudējumu, ne īpašnieka parādu segšanai (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants).
Kvalifikācija. Pārvaldniekam, kas uzņemas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, vajadzīga profesionālā izglītība un vismaz piektā kvalifikācijas līmeņa dokuments; ja pārvaldnieks ir juridiska persona, tas vajadzīgs darbiniekam, kurš veic uzdevumu attiecīgajā mājā (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta 1. daļa). Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus un to pārvalda pats īpašnieks, pārējo īpašnieku pilnvarots īpašnieks vai īpašnieku veidota pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība, vajadzīgs vismaz ceturtais līmenis (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta 2. daļa). Ja kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem, šādos gadījumos kvalifikācijas dokuments nav vajadzīgs (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta 4. daļa).
Reģistrs. Pārvaldnieks mēneša laikā no līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā, un ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un iesniegtajiem dokumentiem (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18. pants). Reģistrā ieraksta mājas adresi, līguma termiņu un kontaktpersonu (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 19. pants). Reģistru ved Būvniecības valsts kontroles birojs, un pieteikumu iesniedz bis.gov.lv (Ministru kabineta noteikumi Nr. 343). Kā pārbaudīt pārvaldnieku, skaidrots rakstā par pārvaldnieku reģistru.
Pārbaudīts pret likumi.lv konsolidēto tekstu 2026. gada 8. oktobrī (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums). Likumi tiek grozīti bieži, tāpēc pirms lēmuma atveriet aktuālo redakciju; lapa nav juridisks padoms.
Ko dara Unitify
Unitify pārvaldniekam ir darba vide: iedzīvotāju pieteikumi, paziņojumi iedzīvotājiem, dokumenti un kontaktinformācija vienuviet, lai plāns, pārskats un saziņa ar īpašniekiem balstās uz aktuāliem datiem. Unitify nav grāmatvedības reģistrs, nereģistrē pārvaldnieku reģistrā un neaizstāj BIS. Bezmaksas plānā nav ierobežojuma lietotāju vai ēku skaitam.
Unitify iedzīvotāju lietotne
