Apsaimniekotāja maiņa: kā nomainīt pārvaldnieku soli pa solim

Īsā atbilde. Latvijā pārvaldnieka maiņa sākas ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Pēc tam īpašnieki nosūta esošajam pārvaldniekam paziņojumu ierakstītā vēstulē ar datumu, no kura pārvaldīšanas uzdevums tiek atsaukts. Pušu attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc paziņojuma nosūtīšanas, ja līgumā nav cita termiņa, un pārvaldniekam ir jānodod saistības un lietas ar nodošanas—pieņemšanas aktu. Ar jauno pārvaldnieku slēdz jaunu rakstveida pārvaldīšanas līgumu. Likums neparedz veidlapu; mūsu paraugi ir saistīti zemāk.
Apsaimniekotājs vai pārvaldnieks: kā to sauc likums
Cilvēki saka «apsaimniekotājs». Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā šī vārda nav; likums runā par pārvaldnieku:
«5) pārvaldnieks — pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības;»
Šajā rakstā tāpēc rakstām «pārvaldnieks» un «pārvaldīšanas uzdevums»; ar to domājam to pašu, ko ikdienā sauc par apsaimniekotāju.
1. solis: kopības lēmums
Pārvaldnieka maiņu var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība:
«8) atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu;»
Pēc noklusējuma lēmums ir pieņemts, ja «par» balsojuši īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem; likums paredz arī citus gadījumus, un kopība var noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu (16. panta trešā daļa). Lēmumu var pieņemt kopsapulcē, aptaujas veidā vai citādi savstarpēji vienojoties, un visiem trim veidiem ir vienāds juridiskais spēks (18. panta otrā un trešā daļa). Ja pirmajā kopsapulcē vai aptaujā nepietiek balsu, atkārtotā kopsapulce vai atkārtota aptauja drīkst izlemt tikai jautājumus, kuriem sākotnēji pietiktu ar vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem (17. panta desmitā daļa); atkārtotas kopsapulces nosacījumi ir 19.¹ pantā, atkārtotas aptaujas nosacījumi 20.² pantā.
Lēmumi noformējami rakstveidā, un lēmums uzskatāms par pieņemtu ar brīdi, kad parakstīts kopsapulces vai balsojuma protokols. Organizators ne vēlāk kā mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas nosūta lēmumu pārvaldniekam (18. panta piektā un sestā daļa). Atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā pieņemts lēmums stājas spēkā vienu mēnesi pēc paziņošanas (19.¹ panta trešā daļa, 20.² panta trešā daļa); ņemiet to vērā, izvēloties atsaukšanas datumu.
Mūsu paraugi šim solim:
- uzaicinājums uz kopsapulci ar neobligātu rakstveida pilnvarojumu;
- aptaujas anketa, ja lemjat bez sapulces;
- kopības lēmuma paraugs ar gataviem formulējumiem par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu un jaunā pārvaldnieka izvēli;
- kopsapulces protokols un aptaujas balsošanas protokols.
2. solis: jaunais pārvaldnieks un līgums
Pirms izvēlaties, pārbaudiet pārvaldnieku publiskajā reģistrā: skatiet rakstu apsaimniekotāju reģistrs: kā pārbaudīt apsaimniekotāju. Pārvaldniekus, kas darbojas jūsu pilsētā, var apskatīt Latvijas pārvaldnieku katalogā.
Pārvaldīšanas uzdevumu pārvaldniekam uzdod ar rakstveida līgumu:
«(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.»
Līgumā vismaz jānorāda likuma 11. panta otrajā daļā uzskaitītās 15 ziņas, piemēram, līdzēji, mājas adrese, pārvaldniekam uzdotās darbības, pārskata termiņi, izdevumu apmērs un kārtība, līguma termiņš un pārvaldnieka atbildība. Mūsu pārvaldīšanas līguma paraugs ir skelets ar šīm 15 ziņām un tukšām vietām, nevis pilns līgums. Ciktāl attiecības neregulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, piemēro Civillikuma noteikumus par pilnvarojuma līgumu (11. panta pirmā daļa).
3. solis: paziņojums esošajam pārvaldniekam
Pārvaldīšanas uzdevumu atsauc, pamatojoties uz īpašnieku lēmumu, un par to informē pārvaldnieku ar paziņojumu ierakstītā vēstulē:
«(1) Kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā — dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas uzdevumu atsauc, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu.» «(2) Par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu dzīvojamās mājas īpašnieks informē pārvaldnieku, nosūtot attiecīgu paziņojumu ierakstītā vēstulē. Paziņojumā norāda datumu, ar kuru pārvaldīšanas uzdevums tiek atsaukts.»
Attiecībās ar pārvaldnieku kopību pārstāv tās pilnvarotā persona (15.¹ panta otrā daļa); vai paziņojumu paraksta viņa vai jāpievieno lēmuma izraksts, saskaņojiet ar juristu. Mūsu paziņojuma par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu paraugs satur datumu, nododamo lietu tabulu un sūtījuma numuru.
4. solis: viens mēnesis un nodošana
«(3) No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts cits termiņš.»
Pēc tam pārvaldniekam jānodod īpašniekiem saistības un lietas:
«(3) Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, tajā skaitā šā likuma 17.¹ panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas—pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam:»
Sarakstā ir sešas pozīcijas: lietvedība, ieņēmumu un izdevumu pārskats, neizlietotie uzkrājumi, iegūtā un nodotā manta, īpašnieka saistības un citas saistības un lietas pēc līguma. Termiņš ir mēnesis, ja līgumā nav noteikts citādi. Ja ir strīds:
«(4) Ja, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, ir strīds starp dzīvojamās mājas īpašnieku un pārvaldnieku par saistību un lietu pārņemšanu, līdzēju pienākums ir sastādīt domstarpību protokolu, norādot tajā savus viedokļus un to pamatojumu. Šādā gadījumā nodošanas—pieņemšanas aktu sastāda par lietām un saistībām, par kurām nav strīda.»
5. solis: mājas lieta un BIS
Mājas lietā jābūt dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumiem, pārvaldīšanas līgumam un īpašnieku izsniegtajiem pilnvarojumiem (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta trešā daļa). Mājas lietas kārtotājs dokumentus pievieno 14 dienu laikā no saņemšanas dienas mājas lietai un Būvniecības informācijas sistēmai (8.¹ pants); kopsapulcē un aptaujā pieņemtos lēmumus un pilnvarojumus sagatavo BIS (8. panta piektā daļa). Plašāk: mājas lieta BIS: kas tajā jāievieto un kas to dara.
Ja māju vēl pārvalda pašvaldība: pārvaldīšanas tiesību pārņemšana
Šis ir cits gadījums. Privatizētās mājās pašvaldības vai valsts valdītāja pienākums ir pārvaldīt māju, kamēr tā nenodod pārvaldīšanas tiesības:
«(7) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti.»
Tiesības nodod, kad īpašnieku sabiedrība vai ar savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu par mājas pārņemšanu un izpildīti nosacījumi, tostarp iesniegts kopības lēmums un pārvaldīšanas līgums (Privatizācijas likuma 51. panta piektā daļa). Nodošana notiek ne vēlāk kā viena mēneša laikā, parakstot dzīvojamās mājas nodošanas-pieņemšanas aktu (51. panta sestā daļa).
Privatizācijas likuma 51.¹ pantā ir atsevišķa lēmuma pieņemšanas procedūra: uzaicinājumu nosūta ierakstītā vēstulē vai izsniedz pret parakstu, termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām, un, ja īpašnieks termiņā nav devis rakstveida atbildi, pieņemams, ka viņš balsojis «pret»; lēmums ir pieņemts, ja «par» balsojuši īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visu mājā esošo privatizācijas objektu skaita (51.¹ panta otrā, trešā un sestā daļa). Šī procedūra atšķiras no Dzīvokļa īpašuma likuma aptaujas, un mūsu aptaujas anketa tai nav paredzēta. Kura procedūra 2026. gadā jāpiemēro, mēs neesam noskaidrojuši; konsultējieties ar juristu. Pārvaldīšanas līgumu šajā gadījumā slēdz uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus (51.¹ panta septītā daļa).
Ko likumā neatradām
Mūsu lasītajā Dzīvokļa īpašuma likuma un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma tekstā nav atrasts: kopības lēmuma, paziņojuma vai līguma veidlapa vai paraugs; vai paziņojumam par atsaukšanu jāpievieno kopības lēmuma izraksts; termiņš privatizācijas likuma 51.¹ panta procedūrai un tas, kā tā saskan ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pantu. Tas nozīmē, ka tā nav mūsu lasītajā tekstā, nevis ka nav nekur citur. Konkrētā gadījumā konsultējieties ar juristu.
Kā to dara Unitify
Unitify palīdz uzturēt dokumentus un sasniegt īpašniekus: kopības lēmumi, protokoli, paziņojumi un parakstīti skenējumi glabājami pie mājas datiem un kopīgojami ar īpašniekiem; īpašniekiem ziņas var nosūtīt iedzīvotāju lietotnē. Unitify balsošanas rīkā pārvaldnieks var izveidot sapulces balsojumu vai aptauju, norādot ēku, balsošanas laiku un jautājumus, un iedzīvotāji balso lietotnē. Likumā noteiktais uzaicinājums uz e-pastu, oficiālo elektronisko adresi, korespondences adresi vai dzīvokļa īpašuma adresi (20.³ pants) paliek spēkā, un lēmumus oficiāli sagatavo vai pievieno BIS: Unitify glabā to darba kopiju. Vai balsojums lietotnē der kā rakstveida balsojums, nosaka kopības pieņemtā kārtība (19. panta pirmā daļa, 20. panta piektā daļa).
Skatiet arī Unitify Latvijā un cenas; ir bezmaksas plāns.
Saistītie raksti
- Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un aptauja: kā sasaukt un balsot
- Apsaimniekotāju reģistrs: kā pārbaudīt apsaimniekotāju
- Mājas lieta BIS: kas tajā jāievieto un kas to dara
- Pieņemšanas–nodošanas akts dzīvoklim: paraugs (cits akts: dzīvokļa nodošana pircējam, nevis mājas nodošana pārvaldīšanas beigās)
Raksts balstīts uz Dzīvokļa īpašuma likuma (redakcija no 2026. gada 29. maija) 15.¹, 16., 17., 18., 19.¹, 20.² un 20.³ pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (redakcija no 2025. gada 16. jūlija) 1., 8., 8.¹, 10., 11., 12. un 17.¹ pantu un Privatizācijas likuma (redakcija no 2025. gada 1. maija) 50., 51. un 51.¹ pantu, kā tie pieejami likumi.lv 2026. gada 20. novembrī. Likumi tiek grozīti bieži: pirms lēmuma pārbaudiet aktuālo redakciju. Šis nav juridisks padoms.
Ja vēlaties redzēt, kā Unitify balsošana strādā uz jūsu ēkas, pieteiciet demonstrāciju.
Avoti
Biežāk uzdotie jautājumi
Kurš lemj par pārvaldnieka maiņu?
Tikai dzīvokļu īpašnieku kopība: pārvaldīšanas darbību uzdošana pārvaldniekam un to atsaukšana ir jautājums, par ko lemj vienīgi kopība (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 8. punkts). Pēc noklusējuma lēmums ir pieņemts, ja «par» balsojuši īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.
Kā jāpaziņo esošajam pārvaldniekam?
Īpašnieki par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu informē pārvaldnieku, nosūtot paziņojumu ierakstītā vēstulē, kurā norāda datumu, ar kuru uzdevums tiek atsaukts (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.¹ panta otrā daļa).
Kad esošais pārvaldīšanas līgums beidzas?
No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts cits termiņš (17.¹ panta trešā daļa).
Kas jānodod, kad pārvaldnieks mainās?
Pārvaldniekam mēneša laikā, ja līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas—pieņemšanas aktu jānodod lietvedība, ieņēmumu un izdevumu pārskats, neizlietotie uzkrājumi, par īpašnieka līdzekļiem iegūtā un pārvaldniekam nodotā manta, īpašnieka saistības un citas saistības un lietas pēc līguma (12. panta trešā daļa).
Ko darīt, ja ar iepriekšējo pārvaldnieku ir strīds par nodošanu?
Līdzēju pienākums ir sastādīt domstarpību protokolu, norādot savus viedokļus un to pamatojumu; nodošanas—pieņemšanas aktu tad sastāda par lietām un saistībām, par kurām nav strīda (12. panta ceturtā daļa).
Kas notiek, ja māju vēl pārvalda pašvaldība?
Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt māju līdz pārvaldīšanas tiesību nodošanai, ja mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Tiesības nodod, kad īpašnieku sabiedrība vai ar savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu un izpildīti nosacījumi, ne vēlāk kā mēneša laikā, parakstot nodošanas-pieņemšanas aktu (Privatizācijas likuma 50. un 51. pants). Kura lēmuma pieņemšanas procedūra 2026. gadā piemērojama, neesam noskaidrojuši; konsultējieties ar juristu.